C 
Es esmu nebēdne meitene, meža vanags mīt man dvēselē!

Tvert mirkli, un noglabāt to. Noslēpt zem mēles gala un izgaršot. Atvērt acis un ieraudzīt to- dzīvi visskaistāko.

Tvert skatienu, un noglabāt to. Noslēpt skropstu galos un vērot to. Atplaukt smaidā, un sajust to- dzīvi visskaistāko.

Tvert smaidu, un noglabāt to. Paslēpt uz ādas, un izbaudīt to. Atvērties un sajust to- dzīvi visskaistāko.

Tvert pieskārienu, un noglabāt to. Pieglaust pie sirds, sajust siltumu. Aizmirsties, un dzīvot to- dzīvi visskaistāko.

Dzīvi mirkļos un skatienos. Cilvēku smaidos un pieskārienos. Mīlēt to. Redzēt to. Sajust to. Un dzīvot to- dzīvi viskaistāko.


Jack and Finn Harries photographed by Ash Kingston, 2014
Because I know the secret to “luck”, 
It’s the happy thoughts you have..

"Kas cīnās, tas iegūst!"- tā ironiski uz manas gultas mētājās apsveikums. Ar saviļņojumu, es gaidīju šo dienu, kad man būs maza istabiņa. Mazs stūrītis kur varēšu savas domas savākt un mazā mākonītī apkopot. Taču tāda laime nenotiek ar mani. Nav lemts man savas domas valdīt. Nav lemts man būt ar savu mazo zelta stūri, par kuru sapņoju no pagājušā gada. Es negaidīju, ka šķērslis man, būs mana mazā sirds, kur iešauta ir mīlas bulta. Un negaidīju, ka šķerslis man, būs kāds man nezināms, bet, šķiet, ka viņa asaras, par manām svētākas. 

Bet nepaliks šis pazaudēts. No manis cieņu neredzēt! Man acīs tie, kas pāri dara, par zāli zemāk pieglausti. Un statuss tavs, nav par cieņas zīmi- darbi, tie nenodzēšams zīmols ir. Un jūsu darbi, “cienījamie” man liek tik vienu prast- jūs manās acīs neesat nekas!