C 
Es esmu nebēdne meitene, meža vanags mīt man dvēselē!

Saka, ka bērns sevi sāk apzināt ~3 gadu vecumā. Viņš atklāj atšķirības starp sevi un citiem. Viņš rod pasauli citā krāsā. Viņš jau sāk redzēt pasaules tumšās puses, taču izvēlas  tās aizkrāsost ar saviem smiekliem. Man nebija iespējas to aizkrāsot.. Lai cik skaļi es smietu, lai cik stipri es trieptu krāsu pret to..tā palika tāda, kāda bija. Nevar jau pavisam sūdzēties, es mācēju radīt savu pasauli..un no tās atceros tikai prieku. 

Bērniņam māmiņa ar lupatiņu notrauc nošmulēto mutīti. Bērniņu tētis pretī zvaigznēm ved. Bērniņu brālis sargā no ļauna. Un tā caur un cauri. Taču ne man. Man aiz šī visa stāvēja kāds cits. Viens cilvēks, kas lauza ceļu man pasaulei. Un jā, mums negāja viegli. Un jā, mums ceļi tik bieži gāja greizi. Un domas nesakrita nekad, taču mēs bijām. Es azotē tev, patvērusies no visa. Es paspārnē tev, pār pasauli laidos. Es ar tevi redzēju acīm ciet. Tu notrausi man mutīti. Tu mani preti zvaigznēm vedi. Tu mani sargāji. Bet nebija arī tik labi. Taču vienādi poli magnētam atgrūž viens otru. Taču, akmeni triecot vienu pret otru dzirkstis iet.  Un tagad tās pavisam aiziet..

Es pirmo riteni ieguvu tikai 6 gados..un viņš man mācija līdzsvaru turēt- mīties uz priekšu, lai nenokristu. Arī dzīvē es zinu man jāmias, bet vairs man nav aiz muguras balsta.

Mans mazais sirdsāķīt. Tu parādījies man nesen. Tu biji mazais ledlauzis, kad centos savu sirdi saldēt. Tu biji ikdienas smieklu deva. Mazs sargs, pie krūtīm pieglaudies. Tavās prieka pilnajās acīs varēja nākotni redzēt. Tavā klātbūtne, varēja zvaigznes taustīt. Bet tavi zobi spējā kalnus grauzt! (:D) Bet šodien, sirdsāķīt..tavi zobi netiecās vairs grauzt, un tavas acīs nevarēja redzēt vairs rītu…tik šķietamas skumjas..par pārāk maz iedotod laiku.. Tava sirsniņa pukstēja strauji, škietami, lūgdama neatstāt.. Taču nu ir pienācis laiks.. 

Es tik ilgi gaidīju šo mirkli, taču tagad jūtu ka zaudēju..  Ceru drīz no jauna to  visu iegūšu..

Tvert mirkli, un noglabāt to. Noslēpt zem mēles gala un izgaršot. Atvērt acis un ieraudzīt to- dzīvi visskaistāko.

Tvert skatienu, un noglabāt to. Noslēpt skropstu galos un vērot to. Atplaukt smaidā, un sajust to- dzīvi visskaistāko.

Tvert smaidu, un noglabāt to. Paslēpt uz ādas, un izbaudīt to. Atvērties un sajust to- dzīvi visskaistāko.

Tvert pieskārienu, un noglabāt to. Pieglaust pie sirds, sajust siltumu. Aizmirsties, un dzīvot to- dzīvi visskaistāko.

Dzīvi mirkļos un skatienos. Cilvēku smaidos un pieskārienos. Mīlēt to. Redzēt to. Sajust to. Un dzīvot to- dzīvi viskaistāko.


Jack and Finn Harries photographed by Ash Kingston, 2014
Because I know the secret to “luck”, 
It’s the happy thoughts you have..